Labradors Retrīvers
Labradori ir lieli, spēcīgi suņi ar labiem kauliem un miesasbūvi. Tiem ir plata galva ar mīļām, gudrām acīm. Tiem ir pilnībā unikāla, ūdriem līdzīga aste. Īsais, blīvais apmatojums var būt pilnībā melns, dzeltens un šokolādes. Pieaugušu puiku augstums skaustā ir 56–57 cm, savukārt pieaugušu meiteņu augstums skaustā ir 54–56 cm. Suņa ideālais svars var mainīties atkarībā no tā uzbūves. Masīvākas uzbūves suņi attiecīgi var svērt vairāk nekā sportiskas uzbūves suņi. Taustot suni ir jājūt suņa ribas, bet tās nedrīkst būt redzamas, izspiedušās.
Nepieredzējušiem saimniekiem piemērots suns
Nepieciešama pamatlīmeņa dresūra
Izbauda trakulīgas pastaigas ar lielu fizisko slodzi
Izbauda par divām stundām ilgāku pastaigu dienā
Vidēji liela auguma suns
Var nedaudz slienāties
Kopšana nepieciešama ik nedēļu
Šķirne nav hipoalergēna
Komunikabls un vokāli aktīvs suns
Nav sargsuns
Lieliski satiek ar citiem mājas mīluļiem
Lielisks ģimenes suns
Izcelsme
Labradoras retrīvers nav izcēlies Labradorā, bet gan Ņūfaundlendas krastos 17. gadsimtā. Šie suņi tika izdresēti pa auksto ūdeni aiznest zvejas tīklus līdz zvejniekiem, un 19. gadsimta sākumā tie nonāca Pūlas ostā Lielbritānijā. Tie bija tik pievilcīgi, ka zvejnieki no angļiem saņēma neskaitāmus piedāvājumus tos nopirkt. Šīs šķirnes suņi uzreiz kļuva par labiem medību suņiem. Šie suņi, kas tolaik bija pazīstami kā Sentdžonsas suņi, sajūsmināja Malmsberijas grāfu, un viņš sāka tos audzēt, nosaucot par labradoriem.
Temperaments
Izvēloties ģimenes mīluli, labradors noteikti ir pirmajā trijniekā, bet ar noteikumu, ka tev patīk fiziskās aktivitātes! Tie ir draudzīgi, labsirdīgi suņi, kas ar mīlestību izturas pret visiem. Tie ir pielāgoties spējīgi un sabiedriski suņi, kas savas pacietības un spējas piedot dēļ spēj labi sadzīvot ar citiem dzīvniekiem un bērniem, taču šīs īpašības nekādā gadījumā nedrīkst pārvērtēt. Tie ir ārkārtīgi uzticīgi un mīl, ja tos iesaista visā, kas notiek ģimenē. Labradori rej, pievēršot uzmanību svešiniekiem, taču sagaida tos atplestām rokām.
Veselība
Tāpat kā daudzu šķirņu suņiem, labradoriem ir iespējamas dažādas iedzimtas acu problēmas un gūžu un elkoņu displāzija (locītavu problēmas, kas var būt sāpīgas un izraisīt kustību traucējumus). Tādēļ pirms vaislošanas suņiem ir svarīgi veikt acu izmeklējumus.
Fiziskās aktivitātes
Labradori diezgan labi pielāgojas tādam fizisko aktivitāšu daudzumam, kādu vari piedāvāt, taču ņem vērā, ka tās tiem nepieciešamas gana daudz — veselam pieaugušam sunim ideāli būtu pāris stundas dienā. Tiem patīk samērā garas pastaigas ar iespēju izskrieties un paspēlēties bez pavadas. Tiem patīk skriet pakaļ lietām un atnest tās, kā arī ūdens, un tāpēc jāseko to drošībai, atrodoties ūdens tuvumā. Tiem ir nosliece uz aptaukošanos, taču visbiežāk tas ir nepietiekamu fizisko aktivitāšu, kā arī pārlieku labās apetītes dēļ.
Uzturs
Salīdzinot ar mazāka izmēra suņiem, liela izmēra suņi, kam ir arī liela apetīte, gūst labumu no atšķirīgi sabalansētām uzturvielām, tostarp minerālvielām un vitamīniem. Labradori ir uzņēmīgi pret meteorismu (vēdera uzpūšanos) un kuņģa problēmām, taču šo risku var mazināt, barojot biežāk, bet dodot mazākas porcijas.
Kopšana
Labradoru apmatojums ir viegli kopjams. Apmatojums ir biezs un blīvs, ar pret laikapstākļiem noturīgu pavilnu un viegli kopjams, to izsukājot vienu reizi nedēļā un pievēršot vairāk uzmanības apmatojuma mainīšanas periodā.
Suns ğimenē ar bērniem
Lai arī tradicionāli tiek uzskatīts, ka daudzi suņi pret bērniem izturas labi (piemēram, medību suņi), visiem suņiem un bērniem ir jāmāca satikt ar citiem un cienīt vienam otru, lai uzturēšanās kopā būtu droša. Bet pat tad suņus un mazus bērnus nekad nedrīkst atstāt kopā bez uzraudzības, un pieaugušajiem pastāvīgi ir jāseko līdzi viņu savstarpējām darbībām.
